Vismaz 50% no uzņēmumu aktīviem Latvijā ir apķīlāti. Patstāvīgi varbūt dzīvo tie uzņēmumi, kuriem ir stabils eksporta apgrozījums. Pārējiem viss notiek uz kredīta, pārliecināts jurists Edgars Karelis, kura dienas kārtībā šobrīd ietilpst arī grūtībās nonākušais Gunāra Ķirsona ēdināšanas uzņēmumu tīkls Lido.
«Vairums uzņēmumu ir ar ierobežotu maksātspēju, jo krīze ir, to nevar noliegt. Tālāk viss atkarīgs no bankas rīcības – vai ir likvidācija, izsole, vai arī turpinās ražošana,» intervijā laikrakstam Lietišķā Diena/Dienas Bizness sacījis Karelis.
Karelis šaubās, vai Latvijā tautsaimniecības attīstības programma sasniedz kaut desmit gadu ilgu periodu, tā kā «katrs cilvēks, katrs ierēdnis, kas Latvijā strādā, domā tikai par šā brīža uzdevumu izpildi».
«Krīzes iemesls Latvijā ir īstermiņa domāšana. Tas arī attur no problēmu risināšanas ar maksātnespējas procesa palīdzību. Jā, ir nepatīkams brīdis, kad procesu ierosina, bet vai labāk ir krāt un krāt arvien jaunus parādus?» retoriski jautā jurists.
Uz jautājumu, kāpēc tik maz uzņēmumu izmanto tiesiskās aizsardzības procesa iespējas viņš atbild, ka «šķērslis ir nepieciešamība saņemt vismaz 50% kreditoru atbalstu». «Lielākie prasījumi parasti ir bankām, un nav dialoga. Vajadzētu divus maksātnespējas speciālistus – vienu parādnieka, otru – bankas pusē, un notiek dialogs,» uzskata Karelis.
Viņaprāt, maksātnespēja vai tiesiskās aizsardzības process var būt krīzes pārvarēšanas instruments, jo tas ļautu, pirmkārt, noturēties kājās, otrkārt, saplānot naudas plūsmu.